Tabita, 14.04.2009.

Dienā, kad Pareizticīgā Baznīca godāja svēto sirdsskaidro Ēģiptes Mariju – 5. aprīlī – tika pieminēts arī kāds vietējā pareizticības vēsturē svarīgs notikums: 1270. gadā Jersikas pareizticīgā priestera dēls Juris pārrakstīja Evaņģēliju, kas tagad atrodas Maskavas Rumjanceva muzejā. Tas liecina ne tikai par to, ka pareizticība Jersikā turpinājās arī pēc vācu krustnešu iebrukšanas, cilvēku piespiedu pievēršanai katolicismam un Jersikas pilsētas nodedzināšanas 1209. gadā. Jersika bija pareizticīga jau pirms minētajiem notikumiem – pareizticība šeit mierīgā sludināšanas ceļā ienāca 11. gadsimtā no Polockas kņazistes. Tāpēc Jersiku uzskata par pareizticības “šūpuli” Latvijā.

Dabā šis “šūpulis iekārts” it kā starp diviem pakalniem Daugavas labajā krastā. Uz viena kopš 20. gadsimta sākuma atrodas Odesā būvētā, no Daugavpils armijas garnizona ar vilcienu atvestā un 1905. gadā iesvētītā Kunga Apskaidrošanās baznīca, ko sauc arī par “dzelzs” vai “ceļojošo” baznīcu. Savukārt divus kilometrus lejup pa straumi paceļas 12.-13. gadsimta Jersikas jeb Gercikes pilskalns.

Kā savdabīga liecība par pareizticības ienākšanu Latvijas teritorijā un senās Jersikas vēsturi kalpo baznīcas žogs, vārti, mājiņa, zvanu tornis un aka, kas būvēti no guļbaļķiem tāpat kā pirmās Jersikas pareizticīgo baznīcas un Jersikas pils.

Jersikas draudze šodien ir pavisam neliela. Dievkalpojumi šeit atsākās 2008. gada vasarā – Svētās Trijādības svētkos. Kunga Apskaidrošanās un vienlaikus baznīcas altārsvētkos, uz kuriem ieradās arī Līvānu Visusvēto pareizticīgo draudzes locekļi un svētceļnieki no tālākām vietām, kalpoja Daugavpils bīskaps Aleksandrs, Jersikas, Līvānu un Šķeltovas pareizticīgo baznīcu pārzinis tēvs Mihails Stoiko u. c. 

Apmēram mēnesi pirms šiem svētkiem, pērnā gada jūlijā, Jersiku piemeklēja nepieredzēti stipra viesuļvētra, kas pārdesmit minūšu laikā izgāza gadsimtiem augušus, milzīgus kokus un mežus pārvērta vējgāzēs. Paldies Dievam, visi lielie koki Jersikas pareizticīgo baznīcas tuvumā krita garām dievnamam, salaužot vienīgi žogu un aku. Tagad arī tie ir atjaunoti.